Smalkumi kafijas pasaulē

Izrādās, ka arī vairums no tiem, kuri par savu rīta dzērienu ir izvēlējušies kafiju, nemaz nezina, ka tieši kafija ir otra svarīgākā un nozīmīgākā izejviela pasaulē pēc naftas. Jaunākie pētījumi, kas veikti tā dēvētajās vecajās Eiropas Savienības valstīs, apliecina, ka kopējās kafijas dzeršanas tendences diezgan strauji pieaug, bet zināšanu līmenis par kafijas izcelsmi joprojām ir salīdzinoši zems. Aptaujā gadījušās pat tādas kuriozas atbildes kā, piemēram, “kafiju ražo no kokakolas”, “kafijas augļi izmēra ziņā līdzinās ķirbjiem”, “kafija ar pienu rodas tad, kad piena krānā ieber apceptus kafijas miltus”.

Tajā pašā laikā atrodas arī tādi zinātāji, kas nav profesionāli kafijas degustētāji vai tehnologi, taču pēc kafijas garšas spēj noteikt vissmalkākās atšķirības un nianses līdz pat viena grama līmenim, par gatavošanas metodēm un paņēmieniem nemaz nerunājot.

Ja vēl pirms gadiem desmit kafejnīcā pilnīgi pietika ar teikumu:” Man, lūdzu, tasīti pupiņu kafijas” un pasūtījums bija skaidrs, tad tagad izvēle ir ļoti plaša. Tā dēvētajos kafijas veikalos piedāvājumu klāsts sniedzas vairākos desmitos. Protams, ir tādas valstis kā, piemēram, Austrija, Francija vai Itālija, kur kafijas dzeršanas kultūra ir izkopta līdz pat izcilam smalkumam, taču pie mums reizēm nav skaidrības arī par vispopulārākajiem kafijas veidiem.

Pamatu pamatos kafijas gatavošanai ir tikai un vienīgi divas metodes; tā dēvētā turku metode un tā dēvētā franču metode. Pirmajā gadījumā lēzenā traukā samaisa ārkārtīgi smalki samaltu kafijas pulveri ar tik pat lielu cukura daudzumu, uzlej verdošu ūdeni un trīsreiz uzvāra, pēc tam iepilina vairākus pilienus auksta ūdens. Savukārt franču metodes pamatā ir rupjāk samaltas kafijas iztvaicēšana vai pārliešana ar verdošu ūdeni tā, lai filtri, sietiņi utml. aizturētu biezumus. Šādi gatavota kafija nedrīkst uzvārīties.

Rietumeiropā visiecienītākā un pieprasītākā kafija ir espresso – ar ļoti spēcīgu garšu, taču krietni mazāku (par 40%) kofeīna daudzumu nekā tas mēdz būt filtrētajās kafijās. Iemesls šādam paradoksam ir gatavošanas veids – ūdens ar lielu spiedienu tiek izspiests cauri ļoti smalkam kafijas pulverim.

Aizvien populārāki kļūst arī dažādas espresso variācijas, piemēram, caffe lungo – viegls espresso ar nedaudz lielāku ūdens daudzumu, espresso macchiatto – ar nelielu karsta piena vai piena putu cepurīti, kā arī caffe corretto – espresso ar jūtamu grapas piedevu.

Cafe au lait tiek dēvēta arī par maigo francūzieti un tas ir maisījums, kas top no stipras filtrētas kafijas un tikpat liela daudzuma karsta piena. Pienu nedrīkst uzvārīt, un kafija ir jāpasniedz nekavējoties, lai nepagūtu izveidoties plēvīte. Daudzās kafejnīcās šo kafiju pasniedz arī ar uzputotu pienu.

Caffe latte ir maigās francūzietes itāļu versija. Lielā, iepriekš sasildītā tasē vai augstā glāzē ielej espresso un pielej karstu pienu. Amerikāņu variantā to pasniedz ar bagātīgu piena putu devu.

Cappuccino popularitātes ziņā, iespējams, drīzumā apsteigs espresso, kaut gan kafijas gardēži uzskata, ka šīs abas lietas nav iespējams salīdzināt, jo katrai ir savi baudīšanas noteikumi, laiki un vieta. Kapučīno dēvē arī par pagarināto espresso, ko virspusē papildina ar uzputotu pienu un īstu kakao pulveri. Interesantākas garšas cienītāji to aizstāj vai uzlabo ar maltu kanēļi, muskatriekstu un tamlīdzīgām esktrām.

Latte Macchiato ir vēl viens itāļu smalkums, kas sastāv no it kā otrādi apgrieztām vērtībām - no karsta piena, kas papildināts ar mazo espresso. Augstā glāzē ielej trīs ceturtdaļas karsta piena un vienu ceturtdaļu piena putas. Virsū uzmanīgi uzlej kafiju. Ja piedevām vēl uzkaisa rīvētu balto šokolādi, tad sanāk latte macchiato bianco.

Zināmā mērā pie klasiķiem tiek pieskaitīta arī īru kafija jeb irish coffee. Savus pirmos ziedu laikus tā ir piedzīvojusi jau krietni sen, pēc tam zaudējusi savu popularitāti un tagad pamazām atkal atgriežas iecienītāko kafiju pulkā. Galvenais īru kafijas akcents ir viskija piedeva un putukrējuma cepurīte, ko nav ieteicams apēst vispirms (kā daudzi mēdz darīt), bet gan baudīt kopā ar viskijoto šķidrumu, jo tikai tā var vislabāk izjust garšas nianses.

 

Autors Iveta Galēja, www.kursuzsauks.lv